Vakar braucot mašīnā, atcerējos par tēmu, ko vēlējos uzrakstīt jau kādu laiku.

Kādu mūziku Tu klausies? Parasti atbilde ir – pēc noskaņojuma. Papildus iecienītākajam mūzikas stilam, seko piepilde ar to, ka “nu skatoties kāds garastāvoklis”.

Bet mēs aizmirstam, ka tieši mūzika var mainīt garastāvokli un noskaņojumu. Īpaši “bīstamās” dziesmas sievietēm ir tās, kur dzied par salauztu sirdi, kalpošanu vīrietim utt. Tādas daudzas ir dziesmas krievi valodā (piemēram,Ирина Дубцова – О нём). Ieklausoties un piedziedot līdzi, mēs bieži vien sev liekam noticēt tam, ka tā taču jājūtās man šajā brīdī – man ir skumji, bēdīgi vientuļi un tāpēc šī dziesma atspoguļo manu noskaņojumu, pārdzīvojumus. Liekas, ka it kā vieglāk, bet īstenībā, nomainot mūziku un kaut ko neitrālāku (es nesaku, ka tad, kad gribās raudāt jāieslēdz Sponge Bob soundtracks), noskaņojuma no “es bēdīga” var mainīties uz citu – priecīgāku.

Manuprāt, bēdīgos brīžos, vislabāk der mūzika bez vārdiem – lounge, tropical house, chillout u.c. (Šeit es nosaucu to, ko es uztveru kā “noskaņojumu mainošu” mūziku bez vārdiem). Citai tā var būt klasiskā mūzika, vijoles skaņas vai vēl kas cits. Tad neiedziļinies vārdos, bet mūzika pati dari savu darbu.

Mūzika rada atmosfēru un noskaņojumu. Tas ir ikdienas sīkums, kas mūsu ikdienā ir gandrīz katru dienu. Dienas sastāda nedēļas, mēnešus un gadus. Un ikdienas sīkumiem mēs veidojam savu dzīvi.