Jūra ir sieviete
Jūra ir sieviete. Tikai jūra sniedz pārdabisku, pasakainu skatu uz horizontu. Tā slēpj to, kas ir atrodams otrajā krastā. Skatoties nezināmajā, cilvēki tiek saviļnoti. Neziņa saista. Skatoties uz…
Jūra ir sieviete. Tikai jūra sniedz pārdabisku, pasakainu skatu uz horizontu. Tā slēpj to, kas ir atrodams otrajā krastā. Skatoties nezināmajā, cilvēki tiek saviļnoti. Neziņa saista. Skatoties uz…
Kad cilvēks iedomājas par laimi, tad ķermeni apņem silta sajūta. Laime ir vārdiem neaprakstāma. Tā paceļ mākoņos, un lidina tur izsalkušo pēc tās dvēseli. Tā līdzinās svaigam gaisam, kas tikko…
Saullēkts sievietes dzīvē var atnākt negaidīti. Tad, kad viņa to negaida. Atliek tikai būt gatavai... Viņa var sēdēt stundām, dienām, gadiem ilgi un gaidīt, kad tad beidzot pie…
Mana mīļā, meitene! Es jūtu, ka Tu lasi šo vēstuli un īsti nesaproti, par ko tā ir un būs. Es zinu, ka Tu tagad, iepējams, esi ļoti aizņemta vai kavē…
Sievietes ir tādas sievietes. Ceļojot apkārt, arvien vairāk saprotu un redzu - visas sievietes ir sievietes. Vienkāršs, muļķīgs teikums, kurš ietver sevī daudz vairāk. Ejot pa Ņujorkas ielām,…
Stīvens Konvejs savā grāmatā “7 veiksmīgu cilvēku paradumi” apgalvo, ka spēja sadarboties ir viena no augstākajām garīgās izaugsmes pazīmēm. Tas apgrieza manu pasauli kājām gaisā. Godīgi. Kā, vai…
Cilvēks ir labs vai slikts? Šī diskusija nelika man mieru. Vai visi cilvēki ir labi tad, kad piedzimst? Vai slikti? Priekš manis, atbilde nav viennozīmīga, sākot jau…
Andžela ir Dieva bērns. Tieši tāpat kā visi pārējie cilvēki uz šīs, neaptverami lielās, pasaules. Andžela ir Dieva bērns. Tieši tāpat kā visi pārējie cilvēki uz šīs, neaptverami…
Skatoties kaut kur tālumā, redze izjoko mūsu prātu un smadzenes. Kādam mēs nostāsimies tuvu klāt un tas būs lielāks, garāks vai mazāks par mums, taču tiklīdz otrs cilvēks nobīdīsies kaut…
Jā. Tik. Vienkārši. Tu mani neinteresē. Mani neinteresē, ka šodien Tev nebija garastāvokļa un Tu paķēri pirmo, kas pagadās pa rokai un uzvilki to veco omas kleitu. Es…
Bailes un nemiers iet roku rokā. Tie savijas vienā veselā un uzglūn cilvēkam. „Tagad Tu būsi mūsu!”, tie čukst ausī. Šie divi, neaicināti, atnāk brīžos, kad cilvēks kaut ko…
Skats uz augšu. Tur gleznojums. Kas gleznojis? Kāda starpība. Viņa nekad nav iedziļinājusies tādos jautājumos. Paviršība? Varbūt. Tas šobrīd viņai nebija svarīgi. Krūtīs bija smeldzošs smagums. Sirds vietā…