Jo vairāk Tu atšķirsies no vīrieša, jo sievišķīgāka kļūsi.

Taisnība? Manuprāt, jā. Taču nemēģinot iztirzāt visas atšķirības, es gribētu apspriest vienu, kas uzreiz ir redzama, būtiska atšķirība. Vīrieši nenēsā svārkus. Būtu jocīgi uz ielas redzēt vīrieti kleitiņā, kas rotāta ar puķītēm.

Kāpēc?

Tā ir viena liela atšķirība starp mums. Paskataties uz bildi. Bildē esam 3 meitenes. Kura no mums izskatās sievišķīgākā?

Intuitīvi, protams, ka meitene pa vidu (gan svārki, gan krāsas). Otrā godalgotā vieta – meitenei pa kreisi. Jā, ir bikses, taču ir puķaina krekliņš un rozā kurpes. Un trešā, godalgotā vieta – MAN. Melnās biksēs un melnās kurpēs. Gan apģērbs, gan krāsu gamma varētu būt tikpat labi vīrietim.

Starpcitu, bilde bija uzņemta gadu atpakaļ, un tagad mēģinu laboties.

Un laboties nevis tāpēc, ka es sevi ierobežoju. Man ļoti patīk bikses un neko tur nevaru izdarīt. Taču uzvelkot kleitiņu, man viss kaut kā vieglāk sanāk. Emocijas mierīgākas, vieglāk palūgt palīdzību, ja tāda nepieciešama (kaut kā meitenīgāk) un strīdēties kaut kā mazāk velk.

Es to salīdzinātu ar kaut kādu skafandru. Gribi būt sievišķīgāka – uzvelc kleitu.

Man pašai, joprojām ir skapī daudz bikšu un džinsu. Man tajos ir ērti. Bet tad arī jūtos pārāk ērti. Uzvelkot bikses, neprasās vienmēr pievilkt skaistus auskariņis, rotiņas. Uzvelkot kleitu, vismaz man ir tā, ka es bez lūpukrāsas un auskariem vispār nevaru iziet. Gribās sapucēties. Uzreiz dabiski gravitējos uz to.

Pamazām, savā garderobē ieviešu arvien vairāk kleitiņu un svārku. Un kādu dienu gribu ieviest #30dienassvārkos maratonu. Dzirdēju ka pēc šāda maratona, bikses prom met.

Izmēģināšu, pastāstīšu!