Ieturēju apzinātu pauzi Dziesmu un Deju Svētku laikā. Pašai gan nesanāca apmeklēt pasākumu, taču, kā noburta, skatījos video ierakstus un klausījos dziesmas – paldies tiem, kas piedalījās un padarīja to tik ļoti skatāmu, klausāmu un baudāmu! Izlēmu, ka, lai jau šis laiks paliek šiem svētkiem – visu uzmanību tam! Šodien, esmu atpakaļ pie datora ar tēmu, kas īstenībā kaut kādā ziņā savelkas arī ar dejām. Vai tā tikai izskatās vai tā ir, ka jebkurās dejās vīrietis ir tas, kuram jāseko? Kāpēc vīrieti vajag klausīt? Vīrietis ir vadītājs? Kāpēc dejās tas ir tik būtiski? Kāpēc mēs, meitenes, to tik bieži ignorējam ikdienas dzīvē?
Man liekas, daudzi pie šī virsraksta sarauca pieri. Kā tas ir – klausīt vīrieti? Sekot viņam? Vai vajag? Vai tā var?
Ar vārdiem “spēt klausīt savu vīrieti un seot viņam”, es domāju spēju uzticēties sava vīrieša lēmumiem. Punkts. Manuprāt, tas ir ļoti skaisti, kad sieviete uzticas sava vīrieša lēmumam, darbībām. Tas ir vajadzīgs ne tikai viņam, bet arī Jums. Paskaidrošu kāpēc.
Cik bieži, ir tā, ka vīrietis kaut ko izlemj un Jūs šo lēmumu noraidat? Bieži? Reti? Nekad?
Piemēri no vīrieša priekšlikumiem:
“Mīļā, aizejam uz šo restorānu!”
“Mīļā, man ir ģeneāla biznesa ideja!”
“Mīļā, mums nepieciešams steidzami nopirkt gaisa pūķi!”
Restorānam reitings ir zem 2 zvaigznēm, biznesa idejā ietilpst gliemežu vairošanās izpēte un rezultātu pārdošana “gaidāmajiem miljoniem, kuriem tas ļoti interesē” un izvēlēto gaisa pūķi ir labāk pirkt profesionālo. Nu un tad, ka tas maksā mazliet pāri 200 eiro? Vēl taču 3 dienas šajā sezonā sola lielu, labu vēju, kas ir ideāli piemērots šai nodarbei.
Es ticu, ka šajā brīdī visas iekšējās sievietes drošības signalizācijas sistēmas ieslēdzas, un auro, lai tūlīt pat apstādinātu šīs bezjēdzīgās idejas, naudas izmešanu un izglābtu romantiskās vakariņas. Un gribās pateikt:
“ Nē, tur mēs neiesim!”
“ Šī biznesa ideja nekad nenostrādās”
“Kāds vispār gaisa pūķis?! Mums meitam/mammai/mums jānopērk _ieliec savu varinatu_”
Ja padomā uzreiz – viss loģiski. Mēs gribam pasargāt savu ģimeni, savas jūtas, savu vīrieti no neapdomātiem gājieniem. Taču padomājot dziļāk… Vai mēs klausījām mammu, kad viņa teica ka šo un to darīt labāk nevajag, jo šis un tas notiks. Varbūt mēs pieņēmām kaut ko kā informāciju, bet kaut kādā laika brīdī un posmā, izdarījām, paši izabudījām uz savas ādas, visu sapratām.
Līdz ar to, atturot savu vīrieti no kaut kā, mēs atņemam vīrietim:
1. Pieredzi.
Mēs limitējam viņa labu un slikti pieredzi. Nākotnē pieredze palīdzēs viņam uzmanīgāk izvērtēt vietu, kur aiziet un kur iztērēt ģimenes budžetu.
2. Atbildību.
Ja esi kaut ko izdarījis – kas par to ir atbildīgs? Pareizi, Tu pats. Vīrietis ir sapratis savu kļūdu. Šajā brīdī, mūsu atbildība ir atbalstīt savu vīrieti, NEPĀRŅEMOT šo atbildības sajūtu. Vīrietim is jājūtas vajadzīgam.
3. Ticību sevī.
Vīrieša dzīve lielākā vai mazākā mērā ir atkarīga no tā, kāda sieviete viņam ir blakus. Ja sieviete tic viņa spēkiem, viņā un viņa spējās, viņš varēs attīstīties un augt. Ja blakus esošā sievieta apšauba savu vīrieti – kā tad ir ar citiem, svešiem cilvēkiem? Mums jābūt atbalstam.
Nav lieki piebilst, ka sievietēm intuīcija ir attīstīta vairāk. Ja jūtat, ka viņa ideja ir pilnīga katastrofa – ir vērts ieminēties, ka tomēr kaut kā jūtat, ka šoreiz īsti nebūs (varbūt pat vairākas reizes). Noteikti ne nosodošā un noraidošā manierē, ļaujot gala vārdu viņam. Un, ja, tomēr, viņš izdarīs iecerēto, viņš iegūs – pieredzi, atbildību un beigās vēl padomās “viņa taču man to teica!” un, nākošreiz, iespējams, ieklausīsies Jūsu padomā vairāk.
Un beigu beigās – varbūt viņa ideja nav nemaz tik slikta? Galu galā, ja viņš ir jūsu vīrietis, viņš, noteikti, Jums abiem, nenovēl neko sliktu. Arī Jums būts jauna pieredze, kas vēl vairāk nostiprinās Jūsu attiecības, jo Jūs taču atbalstāt viņu.
Ticiet savā vīrietī un nebaidieties “sekot”!
