Sievietes ir tādas sievietes.
Ceļojot apkārt, arvien vairāk saprotu un redzu – visas sievietes ir sievietes. Vienkāršs, muļķīgs teikums, kurš ietver sevī daudz vairāk.

Ejot pa Ņujorkas ielām, satiec dažādus cilvēkus. Un dažādas sieviešu dvēseles.
Viena man spilgti palika atmiņā.
Viņa bija ģērbta nonēsātā baltā blūzītē. Tumši zaļie svārki bija pāris izmēru pa lielu kalsnajam augumam. Tie bija uzmanīgi nofiksēti ar šnorīti apkārt viduklim. Kājās bija manāmi palietotas, melnas kurpītes uz neliela papēdīša ar brošiņu purngalā. Vecums ap 40. Blakus paliela mantu soma.
Viņa gulēja metro stacijā uz soliņa. Apakšā bija uzmanīgi noklāts sarkans paladziņš. Melnās, garās cirtas nevīžīgi atliktas atpakaļ un nokarājās no sola. Viņa redzēja sapņus. Tieši tajā brīdī – smacīgajā, netīrajā metro stacijā, nolādēts, viņa redzēja sapņus.
Acīmredzami, sievietei nebija vietas, kuru varētu nosaukt par “mājām”. Bezpajumtniece.
Bet mani pārsteidza viens fakts.
Esot šajā dzīves zemākajā punktā, šī sieviete izskatījās kopta. Jā, tieši tā – kopta!
Nonēsātās drēbes, protams, nedeva estētiski skatu, bet tās bija tīras. Mati izķemmēti. Un, pats galvenais, lūpas rotāja sarkana lūpu krāsa.
Man radās cieņa pret šo sievieti. Neatkarīgi no apstākļiem, guļot smacīgā metro stacijā, jo citur vienkārši nav kur iet, viņa palika par SIEVIETI. Tas nebija bezdzimuma radījums. Pat poza, kurā viņa gulēja bija sievišķīga.
Tūlīt pat izvilku savu lūpu krāsu un “uzfrišināju” arī sevi.
Palikt par sievieti jebkurā laikā un vietā… jā, tieši tur tā sāls.
#vinablogo #domas #sieviete #newyork #sievietem #latvianblogger #blogpost #motivation #latvia #riga