Lūk, notika kaut kas briesmīgs. Jaunais puisis aizgāja, ar vīru strīds, darbā nepaaugstināja un tā tālāk. Un tad rodas jautājumi, kāpēc tas tā notika? Kāpēc tieši ar mani? Kas manī ir ne tā? Es tak esmu tik forša čikita, bet man viss kā vienmēr. Pazīstami?

Ja tā padomā, tad patiešām „briesmīgi” notikumi, notiek ar mums visai reti. Bet jūtamies kā cietējas diezgan bieži un daudz.

„Ko atkal?! Nē, nu vispār!”, „Man nekad šajā ziņā neveicas!”

Kāpēc mēs to daram? Padomājiet tikai, cik daudz enerģijas aiziet, lai katru nepatīkamo notikumu iztirzātu ar draudzenēm, mēģinātu labot, domāt par to, pārdzīvot. Tas ir tikpat kā spaini ielikt baseinā un tik smelt ūdeni ārā. Un baseins paliek tukšāks un tukšāks un beigās, ja nav ūdens – tad kam viņš vispār tur stāv?

Šādi pārdzīvojumi ir kā enerģētikie caurumi. Lai vai cik būtu piepildīts baseins, ja ir caurums, tas nekad nebūs līdz galam pilns. Sad face.

Mēs, meitenes, bieži izdomājam iemeslus, par kuriem varam pārdzīvot.

Sastrēgums? Gribās ātrāk mājās. Saprotu. Bet, ja padomā tad tas ir lieliski – ir laiks paklausīties mūziku, padomāt par rītdienas plāniem, paskatīties apkārt. Ārā lietus? Drēgni un slapji. Saprotu, bet atkal jau – tas ir lieliski, jāņem vien lietussargs un tik jāgaida foršā smarža, kas paliek pēc lietus (nezinu kā Jums, bet es dēļ tās vienmēr pabāžu degunu ārā). Atslēdzās internets? Super, kur mana grāmata/vīrs/bērns? Ko vēl šodien es nepaspēju izdarīt?

Padomājiet, cik daudz patīkamu brīžu Jūs palaižat garām, jo Jūsu prāts ir nodarbināts ar „nepatīkamo lietu” risināšanu. Ja tādi caurumi Jūsu dzīvē rodas ik pa laikam, mēģiniet paskatīties uz to no cita skatu punkta. Un prieks vairosies. Jūs automātiski sāksiet būt pievilcīgāka, nevis „nu tā tur, kas vienmēr sūdzās”.

Tā vietā lai cīnītos ar situācijām, pieņemiet tās. Un Jus redzēsiet, cik daudz vieglāk paliek ikdienā!

Es par to, ka mēs visas, kaut kāda lielākā vai mazākā mērā, pārdzīvojam par sīkumiem un veltam šiem sīkumiem, pārak daudz mūsu vērtīgās enerģijas. Īstenībā, vienkārši jāuzdod sev jautājums – un tad? Un, aidā, asti vicinādams, jāiet tālāk.

Aizlīmē tos caurumus uz visiem laikiem, pataupi ūdeni baseinā. Tā ir nepieciešamā enerģija, ko veltīt saviem tuvajiem, savam vīrietim, bērniem.

Dodot enerģiju viņiem, Jūs piepildīsīties pašas, jo šī enerģija, nekur prom neplūst, bet tiek atdota atpakaļ Jums 🙂

NĒ-SPAIŅIEM!

Novēlu Jums priecīgu dienu!