Mīļie draugi ! Šodien es uztraucos. Man ir iemesls. Būšu atklāta ar Jums.
Pēdējā laikā, es daudz rokos sevī, mēģinu izzināt, ko tad no dzīves vēlos. Pēdējos gados, man bija grūti atrast sevī balansu starp pasauli un sevi. Es domāju par jautājumiem, kas ir globāli (Kas es esmu? Kāda ir mana nozīme šajā dzīvē? Kas ir mīlestība?) un beidzot ar ikdienas jautājumiem (Kur strādāt ? Ar ko nodarboties? Kur iet?). Man nebija atbildes uz šiem jautājumiem. Un joprojām uz visiem jautājumiem nav atbildes. Vai es tās kādreiz iegušu? Nezinu.
Lieta tāda, ka pēdējos gadus neesmu bijusi harmoniska. Ar vārdu „harmoniska” es saprotu to, ka neesmu atradusi veidu kā sevi realizēt un vispār atbildēt uz jautājumiem „ Kas Tu esi?”.Un ar to es nedomāju tikai darbu.
Es atgriezos mājās, Latvijā, no Anglijas, cerībā, ka laikam atradu, kas man ir pietrūcis un nu sāksies cita piepildītāka dzīve,jo Anglijā ļoti skumu pēc mājām. Bet tā nebija. Tā bija tikai neliela sastāvdaļa no tām „segām”, kas bija uzklāta pa virsu manai „harmonijai”. Es strādāju darbā, uz kuru braucu raudādams, es darīju tā kā „vajadzēja”. Jā, kā „vajadzēja” visiem, tikai ne man.Tas iespaidoja visas manas dzīves sfēras. Es sāku meklēt atbildes. Es joprojām tās meklēju.
Atbildes, kuras es atrodu, raisa daudz pārdomu. Šīs pārdomas sākumā es rakstīju savā datorā priekš sevis. Taču ejot laikam, es sapratu, ka atziņas par dzīvi, darbu, attiecībām ar pretējo dzimumu, ģimenes attiecībām ir pārāk vērtīgas, lai tās paturētu tikai pie sevis. Augot kā personībai, man ir vēlme padalīties ar citiem. Tas, ko rakstu, vairāk gan ir tēmēts laikam uz sievietēm, bet domāju, ka arī vīriešiem līdzīga tipa raksti (atsevišķi) būtu interesanti.
Ko es izdarīju? Pavisam nesen es uzsāku savu blogu. Nosaukums atnāca pats – „Viņa Blogo”. Pašā sākumā es vēlējos, lai blogs paliek anonīms, taču rakstot no anonīmā blogā, kaut kā rodas sajūta, ka es to atdalu no sevis. Bet to rakstu ES! Tātad, lasītājam ir jāzin, kas es esmu.
Kāpēc es uztraucos? Rakstot savas pārdomas, atziņas un mācības (to var uztvert kā vēlaties, tā ir sava veida dienasgrāmata), man ir bailes un jautājumi uz kuriem es nezinu atbildes. Piemēram – ko padomās citi? Ja nu citi nepiekrīt manām domām? Kā ar draugiem? Vai viņi ieraudzīs citu manu pusi? Ko teiks mamma – ar kādām muļķībām es nodarbojos? Un kā ar manu vīrieti? Viņš taču to visu lasīs (gan jau)! Un vispār, kas, ja es uzrakstu pāris rakstus un pēc tam pārdomāju? Man ir bail būt nepieņemtai, nesaprastai, kritizētai utt. Un tad es saprotu, ka tās ir tikai manis iedomātas bailes un tāpēc, šoreiz, es saku savai sirdij – „jā”. Es vienkārši to jūtu.
Tāpēc, mīļie draugi (sevišķi meitenes), es Jūs no visas sirds aicinu pievienoties šajā ceļojumā, kurā varam dalīties ar pārdomām, diskusijām, atziņām. Vairāki raksti, jau ir nopublicēti – var palasīt, lai saprastu galveno domu. Es izveidoju lapu Facebokaa – Viņa blogo (https://www.facebook.com/vinablogo), Instagramā – @vinablogo un wordpress : https://vinablogo.wordpress.com/
Es priecāšos, ja lapai nospiedīsiet Facebook lapai „Like” un pasekosiet Instagramā! MAN TAS IR ĻOTI SVARĪGI!
Par visiem jauniem rakstiem, es došu ziņu Instagramā. Pilnos rakstus varēs lasīt WordPress.
Tiekamies ! 🙂
Lai super forša diena!
Kristīna