Mana mīļā, meitene!
Es jūtu, ka Tu lasi šo vēstuli un īsti nesaproti, par ko tā ir un būs. Es zinu, ka Tu tagad, iepējams, esi ļoti aizņemta vai kavē kaut kur, bet es lūdzu Tevi uz mirkli apstāties. Neuztraucies, es neaizņemšu daudz Tava laika.
Es vēlos Tev pateikt vienu svarīgu lietu. Ļoti svarīgu. Iespējams, pašu svarīgāko lietu, ko Tu jebkad būsi dzirdējusi. Un tas ir – es Tevi mīlu. Ļoti.
Tu esi tik skaista! Es zinu, zinu.. tie riņķi zem acīm no noguruma dažreiz traucē Tev. Bet zini, es to neredzu. Tavas acis ir izstaro skastumu, dziļumu un mieru. Tās ir tik skaistas, ka es vairāk neko citu neredzu. Ieskaties – tās ir skaistākās acis. Štrunts ar tiem riņķiem!
Tu zini, naktīs, kad Tu guli, es nevaru aizmigt. Tavu izpūrušie mati, kas viļnojas Tev ap kaklu ir tik smaržīgi un mīksti, ka es esmu gatava tajos iegrimt. Man tik ļoti viņi patīk!
Es zinu, ka no rītiem, ieskatoties spogulī, Tu bieži pārmet sev tos riņķus un izpūrušos matus. Bet man tie ir tik mīļi! Lūdzu, mosties tikai tā!
Dažreiz, es redzu, ka Tu bēdājies. Tajos brīžos, mana sirds lūzt, un man gribās Tevi samīļot, pateikt, ka viss būs labi, bet Tu mani neredzi un nejūti, tāpēc es lūdzu pasaulei parūpēties par Tevi. Un zini, tas palīdz! Jā, jā! Atceries to dienu, nu pavisam nesen, kad no noguruma raudāji? Tu toreiz izjuti vainas sajūtu pret pasauli un tas salauza Tavu sirdi un manu mazo sirsniņu līdz ar to. Toreiz, es saliku visus spēkus, kas man bija un lūdzu Dievu, lai Tev dod mierinājumu. Un tad kaut kas notika. Kaut kas īpašs. Es, šeit, sajutu, ka Tava sirds rada mieru. Es pati savām acīm redzēju – sirds maliņa sāka spūdēt! Tu tam vari noticēt? Hi, hi.
Citām reizēm, es jūtu, ka Tu esi nogurusi no lomām, kuras Tev ir jāpilda tur, pasaulē. Es zinu, ka tās nav vieglas. Un dažreiz es skatos uz Tevi un apbrīnoju – kā tās ir iespējams. Tu esi tik vieda. Bet zini, Tu pasaulei vari rādīt dažādas lomas, bet es taču zinu kāda Tu esi patiesībā. Es zinu Tavus sapņus. Tavus īstos sapņus,par kuriem Tu man stāstīji, ķerdams elpu, kad biji pavisam maziņa. Mēs toreiz spēlējāmies kopā, skatījāmies zvaigznēs, izzinājām pasauli un sapņojām kopā. Man ļoti trūkst tā laika.
Es zinu, ka Tu esi ļoti aizņemta un Tev vairs nav laika paspēlēties un pasapņot kopā ar mani, bet tieši tāpēc, mana mīļā meitene, es Tev rakstu! Es esmu šeit! Tevī! Mazā Tu! Neaizmirsti mani! Tu man ļoti pietrūksti un es jūtu, ar visu savu sirsniņu, ka Tu arī meklē mani un ilgojies pēc manis. Meklējumos, Tu aizbrien kaut kur galīgi ne tur, kur esmu es. Es esmu tepat. Tevī. Tavā sirdī. Nemeklē tālak!
Vēlos, lai Tu atceries – es esmu ar Tevi. Es ticu Tevī. Es zinu Tevi labak nekā jebkurš, jo satiku Tevi piedzimšanas brīdī, pirms Tu iekriti citu uzspiestajos stereotipu, mērķu un pārmetumu okeānā.
Es Tevi mīlu. Neaizmirsti mani. Jo es esmu Tu un Tu esi es.
Tiekamies pavisam drīz!
Tava mazā Tu
