Labvakar, šajā siltajā vasaras vakarā!
Savu pirmo ierakstu vēlos veltīt atbildēm uz diviem jautājumiem – kāpēc šim blogam ir nosaukums “Viņa blogo” un, vispār, kāpēc viņa blogo?
Teikšu godīgi, rakstīšana man nav jauna lieta. Es esmu jau rakstījusi arī agrāk, taču ne blogu, bet gan dažādas īsas noveles katru reizi, kad man uznāca iedvesma. Tas bija mans tīņa vecums. Vecums, kad īsti vēl nesaprati vai esi bērns vai pieaugušais. Par to citreiz. Pieturēšos pie tēmas.
Tātad – kāpēc šim blogam ir nosaukums “Viņa blogo”? Pirmkārt, es tiešām esmu VIŅA – meitene/sieviete (kā nu kuram patīk, bet drīzāk sieviete), otrkārt es līdz pēdējam nevēlos atklāt savu identitāti (ja nu tas brīdis pienāks, tad arī domāšu ko nu tālāk). Paskaidrošu, kāpēc es nevēlos atklāt savu identitāti.
Pirmkārt, laikam tāpēc, ka rakstot blogu, rakstu vai vienalga ko – Tu lielākā vai mazākā mērā atklāj savu dvēseli pasaulei. Tāda plika, atvērta dvēsele, kas izklāsta pasaulei savas sajūtas, emocijas vai dzīves ceļu. Pateikt “jā, esmu vārds_uzvārds un es domāju tā” – tam vēl laikam morāli neesmu gatava. Vispār pa dzīvi ir tā, ka liekas jau, ka esmu diezgan atklāta, draudzīga un atvērta, bet vai tā tiešām ir? Nē. Un, visticamāk, neesmu tāda vienīgā, vai ne, lasītāj? Es runāju par atklātību “līdz galam un līdz katrai skrūvītei”.
Otrkārt, ir risks, ka blogu kaut kādā veidā lasīs man tuvi cilvēki – un nekas jau krimināls nav, bet bieži vien tieši tuvie cilvēki raisa pārdomas par dažādām tēmām un dažreiz to nevar apspriest ar tiem pašiem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ. Tas, ka vairāk vai mazāk slēpju identitāti – garantē to, ka būšu maksimāli atklāta blogā.
Un tad jau otrais jautājums – kāpēc viņa blogo?
Doma par blogu man jau radījās sen, tikai kaut kā neaizgāja līdz tam. Esmu dzirdējusi arī no līdzcilvēkiem, ka man vajadzētu to iesākt. Par ko tad tagad es te taisos blogot (es jau dzirdu šos jautājumus datora otrajā pusē)? Neesmu aktīva ceļotāja. Neesmu super kulinārs. Rokdarbi patīk, bet tai pēdējai vāzei, kuru aplīmēju dekorācijas ar pogām, palika tikai 3 pogas – tātad tā jau it kā var, bet smeļos idejas no Pintrest, kur jebkurš mūsdienu cilvēks var ieiet un apskatīt idejas. Cenšos dzīvot daudz maz veselīgi, bet ēdu saldumus un eju jau uz to sporta zāli aptuveni 3x nedēļā, taču nevaru blogot par fitnesam veltītu dzīvi.
Es pat teiktu, ka galvenā doma šeit ir dalīšanās ar pārdomām par sievietes dzīvi – tādā veida dienasgrāmata. Kāpēc un kā es līdz šim nokļuvu, es izstāstīšu citreiz. Atkal jau – pieturēšos pie tēmas. Atbildēšu uz jautājumu “kāpēc”? Tāpēc, ka pašai ejot šo ceļu uz sievišķību, sevis apzināšanos un piepildījuma meklēšanu, sāku daudz lasīt un domāt par šo tēmu. Un paskatījos apkārt. Un sāku saprast daudzas lietas. Un man tik ļoti gribās ātrāk ar tām padalīties ar Jums, meitenes. Šis būs blogs par attiecībām, sievišķību, personību, laimi, grāmatām, filmām, meditāciju un daudz ko citu. Es esmu ceļa sākumā, taču jau jūtu pārmaiņas sevī un apkātēja pasaulē un tāpēc aicinu pievienoties man šajā ceļā, lai padarītu mūsu, sieviešu, dzīvi skaistāku, parunātu par aktuālām tēmām attiecībās, psiholoģijā, dzīves piepildījumu, darbu, ienākumiem, veiksmēm, bērniem un tā var turpināt sarakstu.
Es gribu, lai mēs esam laimīgas! Katra pa savam, bet laimīgas. Un nobeigumā tradicionālie hashtagi –
#laime #sievišķība #sieviete #piepildījums #blogs
P.S. Apņemos rakstīt jaunus rakstus ik pēc 1-2 dienām (fingerscrossed).
Tava,
Viņa Blogo (ak Dievs, viņa tiešam blogo!)